Risks, ka mazulim ir Dauna, Edvardsa, Patau, Tērnera vai DiGeorge sindroms, ir ļoti zems. Nav konstatētas arī citu hromosomu anomālijas. Tā kā NIPTIFY nav diagnosticējošs tests, jo projām ir iespējami viltus negatīvi vai viltus pozitīvi rezultāti. Veicot NIPTIFY testu, nav iespējams noteikt hromosomu mozaīcismu vai retas monogēnās slimības. Turklāt zems hromosomālu anomāliju riska rādītājs nenorāda uz citām augļa attīstības anomālijām, ko konstatē ar ultraskaņu (piemēram, galvas smadzeņu vai sirds anomālijas, spinālas anomālijas vai attīstības traucējumus).

Mazulim ir augsts risks saslimt ar Dauna, Edvarda, Patau, Turner, DiDžordža vai citām nejaušām hromosomu novirzēm. Nejauša novirze var būt mikrodelecija vai neparezs kādas citas hromosomas, tostarp dzimumhromosomu, kopiju skaits. Tā kā NIPTIFY ir skrīninga tests, grūtniecību nevajadzētu pārtraukt tikai uz šī rezultāta pamata. Lai apstiprinātu augsto hromosomu slimības risku, būtu jāapsver invazīvs diagnostikas tests, piemēram, amniocentēze. Gadījumā ar augsta riska nejaušu novirzi ārsts vai medicīnas ģenētiķis lems par nepieciešamību veikt turpmāku analīzi.

Balstoties uz DNS, ar NIPTIFY tiek noteikts augļa hromosomālais dzimums. Ja mātes asinīs tiek konstatēta Y hromosoma, auglis ir zēns. Ja nav Y hromosomas pazīmju, auglis ir meitene. Retos gadījumos (<0,2 %) augļa hromosomālo dzimumu pārliecinoši noteikt nav iespējams. Iemesls šādos gadījumos var būt izzūdošais dvīnis, kur meitenes auglis ir labā formā, taču mātes asinīs joprojām ir konstatējamas bojā gājušā zēna augļa Y hromosomas pēdas.